Author Archives: dzhuuulza

-izrāvums-… retumis uzaustoša atmiņa. Kā īss un baiss mirklis, kurš parādās tik vien kā dažas reizes dienā, bet tajās sekundēs liekas, ka vajā. Jau pāri deviņiem un februārī tā ir tumsa. Pie drauga rokas es dzimtajā pilsētā izvēlos īsāko mājupceļu, … Turpiniet lasīt →

Uz mūžu diegos iekārtas kā lelles, Un kāds šos diegus izdomājis griezt, Kad kopā bijām pat pie elles, Bet citam jau no malas nav ko spriest. Ik rītu ķermeni tas moka `drīz kā drudzis, Es labāk neciešu, bet pat ja … Turpiniet lasīt →

ak, mīļā. Ja vien es to spētu pateikt [21:28:24] Džūūūlza: tas ir kā briesmīgs, no spalvas iztecējis tintes traips, kurš nebūt nav tik liels. Bet toties tumšā visuma melnumā. un nekas to nespēj aizsegt. nekas to nespēj izgaismot tā, lai … Turpiniet lasīt →

Sist dūri pret sienu – atkal-un-atkal Triekt kamēr asiņo – atkal-un-atkal Kad uzplaiksnī atmiņā – atkal-un-atkal Kā tā mauka dejo – atkal-un-atkal šodienas secinājums – es neesmu dzimusi lai piedotu. 

Pēdējais mirklis. Šoreiz pietiekami garš – 4 stundas. Pēdējais mirklis, līdz pienāks pusnakts un es beidzot varēšu pasniegt savam mīļotajam tik ilgi un rūpīgi gādāto dāvanu. 18 taču paliek tikai vienreiz. Un šoreiz mani visvairāk pārsteidza sava nepcietība. Jau no … Turpiniet lasīt →

Viss, kas no manis šobrīd ir palicis. Un ziniet, kas ir smieklīgākais? -Pieejiet pie kādas pils un pamēģiniet viņu nopostīt, ar vārdiem. Var jau būt, ka jums sanāktu, neviens jau nav mēģinājis. Katru rītu no manis paliek ar vien mazāk. Katru … Turpiniet lasīt →

Ir pienākušas beigas. Kārtējās beigas. Jūs jautāsiet -kam? 3.pusgadam @rdmv. Iespējams, grūtākajam. Iespējams, veiksmīgākajam. Dienas un naktis. Kad mācies tādā skolā, kā manā – Tu saproti: “Dienas ir domāta strādāšanai, bet naktis gulēšanai” ir stereotips. Manas dzīves aplamākais stereotips. Brīži, kad pirmkursnieki … Turpiniet lasīt →

Vēsā vasaras saulrietā vienā Kāds savāks manu dvēseli ēnā Tas dzelžotais zirgs ar riepām vai ratiem Nebūs saudzīgs ne kauliem ne matiem Tas ceļā uz ostu ar milzīgām kravām Cerēs melnam apmetnim pabraukt garām Bet izdzirdot svilpi būs pienācis laiks … Turpiniet lasīt →

(ieslēdz lūdzu The XX-Angels dziesmu) Pēdējā laika mīļākajam seriālam lika nospiest pauzi skaņa, pēc kuras es, iespējams, ilgojos. Lai arī pēdējā laikā lietus nav nekāda retā parādība, tomēr atskārtu, ka neesmu dzirdējusi to salīdzinoši sen. Iekšā ir klusa cerība, ka … Turpiniet lasīt →

Šajās retajās sekundēs jāatzīst, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Nenormāli gribas uz skolu. Ieslēdzot Tom Vek un atceroties siltās dienas Rīgā (tādā dejojošā gaitā), vai klausoties The XX un sapņojot par rītiem vilcienos (starpcitu, ~733 stundas mācību gada … Turpiniet lasīt →