Cik ļoti to varētu attiecināt uz kartu no jums. Un uz mani, šķiet, visupirms. Pasaule ir tik pārpilna ar visdažādākajām lietām. Vajadzīgām, glabātām, dāvinātām un visbiežāk aizmirstām. Ik reizi, kad pieskaros kārtējam plauktam, lai to sakārtotu, es uzduros arvien aizmirstām lietām un ilgāku laiku palieku pie viņām, atceroties brīžus, kad pie tām esmu tikusi. Tik nostaļģijas un filozofijas pārpilni brīži..

Jūs redzat savu datora ekrānu, maku, kas mētājas uz galda, atlēgas garderobē, skapi, kas ir pilns ar drēbēm, kuras Jūs nevelkat. Perfekti pārzinat ledusskapi. Ikdienai pietiek. Nemaz tik bieži Jūs nepaceļat acis uz sienu, pie kuras reiz esat pielikuši atmiņām pilnu kinobiļeti, bērnības bildi, kurā Jums nav priekšējo zobu, vai  mazākās māsas zīmējumu. Šīs lietas paliek aizmirsībā, līdz brīdim, kad piespiedu kārtā tām nākas piedurties. Vai kāmēr sāk pietrūkt sajūtu.  Nesaprotu, kā es esmu varējusi aizmirst par tāāādu jaukumu kā ŠO –

Esiet tik mīļi – apskatieties apkārt un novērtējiet tos brīžus, kad esat tik laimīgi. Don’t be FORGETFUL.. (: